latīņi
latīņi -u, v.
latīnis -ņa, v.
latīniete -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.dsk., v.; vēst. Senās itāļu ciltis (Vidusitālijas rietumdaļā Lacijā ar Romas pilsētu centrā).
PiemēriLidija.. sāka mācīties medicīnai tik nepieciešamo latīņu valodu..
Stabili vārdu savienojumiLatīņu alfabēts. Latīņu burti.
2.arī vsk.; vēst. Šo cilšu piederīgais.
3.arī vsk. Katoļticīgais.
Avoti: 4. sējums