latīņi
latīņi -u, v.
latīnis -ņa, v.
latīniete -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.dsk., v.; vēst. Senās itāļu ciltis (Vidusitālijas rietumdaļā Lacijā ar Romas pilsētu centrā).
PiemēriLidija.. sāka mācīties medicīnai tik nepieciešamo latīņu valodu..
- Lidija.. sāka mācīties medicīnai tik nepieciešamo latīņu valodu..
Stabili vārdu savienojumiLatīņu alfabēts. Latīņu burti.
- Latīņu alfabēts — Alfabēts, kas izveidots Itālijā 7. gadsimtā pirms mūsu ēras no grieķu alfabēta ar etrusku alfabēta starpniecību un ko izmanto daudzu Eiropas, Amerikas, Āfrikas un dažu Āzijas valodu rakstībā.
- Latīņu burti — 1. Burti, kas ietilpst latīņu alfabētā un tajos alfabētos, kas veidoti uz latīņu alfabēta pamata.2. Antīkva.
2.arī vsk.; vēst. Šo cilšu piederīgais.
3.arī vsk. Katoļticīgais.
Avoti: 4. sējums