Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
laupīt1
laupīt -u, -i, -a, pag. -īju
1.intrans. Ņemt ar varu materiālas vērtības, lai tās piesavinātos.
PiemēriPati Lodzas pilsēta bija pilna dezertieru, kuri zaga un laupīja..
  • Pati Lodzas pilsēta bija pilna dezertieru, kuri zaga un laupīja..
  • 16. gadsimtā.. kaimiņzemju karapulki netraucēti siroja Livonijā, laupīja, dedzināja un aizveda ļaudis gūstā.
1.1.trans.
PiemēriDrusku apskatījās [fašistu karavīri], prasīja piena nodzerties un drīz atkal aizgāja, jo Artūrs bija mājās - pašu cilvēks, lai nu vēl padzīvo mierā. Ko laupīt bija diezgan citās mājās.
  • Drusku apskatījās [fašistu karavīri], prasīja piena nodzerties un drīz atkal aizgāja, jo Artūrs bija mājās - pašu cilvēks, lai nu vēl padzīvo mierā. Ko laupīt bija diezgan citās mājās.
  • ..laupītājiem ne vienmēr bija ko laupīt uz zemes, kur ļaudis paši tikko vilka garu.
1.2.trans. Postīt (teritoriju, apdzīvotas vietas), atņemot, piesavinoties materiālas vērtības.
Piemēri«Viņi mūs aizstāvētu pret karapulkiem, kas tīko mīdīt un laupīt mūsu zemi.»
  • «Viņi mūs aizstāvētu pret karapulkiem, kas tīko mīdīt un laupīt mūsu zemi.»
2.trans. Panākt, būt par cēloni, ka kāds zaudē (ko nozīmīgu).
PiemēriEdžiņam viņi [iebrucēji] bija laupījuši visu - tēvu, māti, dzimto stūrīti un bērnību.
  • Edžiņam viņi [iebrucēji] bija laupījuši visu - tēvu, māti, dzimto stūrīti un bērnību.
  • Guna: Tava dzīve, ko es tev laupu, Tā seklums ir..
  • Vidējam brālim.. pulvera eksplozijā bija laupīta redze.
2.1.Neļaut izmantot (piemēram, iespējas, tiesības).
Piemēri..viņa bērnība pagāja bez bērnības, viņu ar varu iespieda pieaugušo kārtā, laupot iespēju izglītoties..
  • ..viņa bērnība pagāja bez bērnības, viņu ar varu iespieda pieaugušo kārtā, laupot iespēju izglītoties..
  • Pirmdzimtās tiesības Atļaut sev laupīt..
  • Kas brīvībai acīs ieskatījies, Tas gatavs par brīvību mirt Pat tad, Ja to gribētu laupīt pats dievs.
2.2.Pārtraukt, izbeigt (piemēram, psihisku stāvokli).
Piemēri..es negribu viņam laupīt prieku..
  • ..es negribu viņam laupīt prieku..
  • Uznākušie dusmu uzplūdi laupīja viņam pēdējo savaldības kripatiņu.
  • Viņš nožēloja, ka tas bija nabaga sievas mieru laupījis..
2.3.Būt par cēloni tam, ka (kas) ļoti mazinās vai zūd.
PiemēriMilzīgo koku biezā ēna laupa saulei tās neciešamo svelmi..
  • Milzīgo koku biezā ēna laupa saulei tās neciešamo svelmi..
  • Daudzi.. bija nobažījušies, ka «Buratino [piedzīvojumu]» modernizācija var laupīt pasakai poētiskumu.
Stabili vārdu savienojumiLaupīt (arī atņemt) dzīvību. Laupīt godu.
Avoti: 4. sējums