lausks
lausks -a, v.; parasti vsk.
Īss, spalgs troksnis, kas rodas, kokam plaisājot stiprā salā. Koka plaisāšana stiprā salā.
PiemēriLausks ir stipra sala personificējums. Ziemas naktīs, skaidrā bezvēja laikā, kad sals manāmi pieņemas, reizēm var dzirdēt it kā spalgu sprādzienu. Šāds, gandrīz šāvienam līdzīgs troksnis rodas, plīstot sausam kokam.. Saklausot šo īso, spalgo troksni, tautā saka, ka «lausks sper».
Stabili vārdu savienojumiLausks sper (arī spārda, spārdās, sprēgā).
Avoti: 4. sējums