lausks
lausks -a, v.; parasti vsk.
Īss, spalgs troksnis, kas rodas, kokam plaisājot stiprā salā. Koka plaisāšana stiprā salā.
PiemēriLausks ir stipra sala personificējums. Ziemas naktīs, skaidrā bezvēja laikā, kad sals manāmi pieņemas, reizēm var dzirdēt it kā spalgu sprādzienu. Šāds, gandrīz šāvienam līdzīgs troksnis rodas, plīstot sausam kokam.. Saklausot šo īso, spalgo troksni, tautā saka, ka «lausks sper».
- Lausks ir stipra sala personificējums. Ziemas naktīs, skaidrā bezvēja laikā, kad sals manāmi pieņemas, reizēm var dzirdēt it kā spalgu sprādzienu. Šāds, gandrīz šāvienam līdzīgs troksnis rodas, plīstot sausam kokam.. Saklausot šo īso, spalgo troksni, tautā saka, ka «lausks sper».
- Mežā valda janvāris: kupenas pusmetra biezumā, spalgi sper lausks.
Stabili vārdu savienojumiLausks sper (arī spārda, spārdās, sprēgā).
- Lausks sper (arī spārda, spārdās, sprēgā) — Saka par troksni, kas rodas, kokam plaisājot stiprā salā.
Avoti: 4. sējums