lauva
lauva ģen. -as, v. dat. -am, s. dat. -ai, kopdz.
Liels, ļoti spēcīgs kaķu dzimtas dzīvnieks ar dzeltenīgu apmatojumu.
PiemēriLauvu mātīte.
- Lauvu mātīte.
- Dresēt lauvas.
- Ubags: ..lauva, antilopi medīdams, Plēst citus mācīsies no mazotnes..
- ..novelē.. cilvēku attiecības tiek pārnestas dzīvnieku - lauvas un hiēnas tēlos.
- sal. Motors rēca kā ievainots lauva.
- pārn. «Un, kad būsim kļuvuši mākslā lauvas, nevis akli kaķēni vien, tad.. pasaule būs mums vaļā.»
- No tīkliem uz klāja cits pēc cita izvēlās deviņi jūras lauvas.
- Visas pasaules sudraba resursu lauvas tiesu patērē foto un kino rūpniecība.
- Starp viņas cienītājiem bija arī primadonnas tautietis, elegants, kaut arī jau mazliet noguris salonu lauva..
Stabili vārdu savienojumiJūras lauva. Lauvas tiesa.
- Jūras lauva — Liels ausaino roņu dzimtas dzīvnieks ar masīvu ķermeni, pleznām, krokotu ādu, lieliem ilkņiem.
- Lauvas tiesa — Lielākā daļa (piemēram, no ienākumiem, ieguvuma).
- Lauvu (arī vilku) bedre idioma — sar. Vieta, kur uzturas, dzīvo ļauni, nesaticīgi cilvēki.
- Salonu lauva iron.; neakt. — Elegants vīrietis, kas gūst lielus panākumus sabiedrībā.
- Skudru lauva — Tīklspārņu kārtas kukainis, kura kāpuri pārtiek galvenokārt no skudrām.
Avoti: 4. sējums