lauzīt
lauzīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Vairākkārt lauzt, lai sasmalcinātu, sadalītu.
PiemēriDidža pirksti bez jebkāda iemesla lauzīja sērkociņu aizvien sīkākos un sīkākos gabaliņos.
2.Vairākkārt spēcīgi liekt, locīt.
PiemēriStrāvas pievadu nedrīkst samudžināt un lauzīt, bojājot izolāciju.
Stabili vārdu savienojumiLauzīt kājas. Lauzīt rokas.
2.1.Par parādībām dabā.
Piemēri..vējš lauza jauno liepiņu kailos zarus..
2.2.parasti divd. formā: lauzīts Tāds, ko veido dažāda virziena posmi (parasti par līniju).
PiemēriLauzītas svītras.
3.parasti 3. pers. Vairākkārt pārņemt ar trulām, smeldzošām sāpēm.
Piemēri..Skanstiņu lauzīja reimatisms.
3.1.Būt šādai sāpju sajūtai.
PiemēriLocekļus lauza.
4.Nepareizi, kļūdaini runāt (parasti svešvalodā).
Piemēri..viņa.. lauzīja latviešu valodu.., itin kā viņa savā mūžā nekad nebūtu pratusi latviski.
Stabili vārdu savienojumiLauzīt (retāk grozīt) galvu.
Avoti: 4. sējums