lauzīties
lauzīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.; sar.
1.Izturēties izvairīgi, vilcināties, arī izlikties, būt mākslotam, pārspīlētam.
PiemēriIlgi lauzījies, beidzot tomēr kaut kā dabūju pār lūpām: esmu spiests tā klaiņāt pa pasauli tāpēc, ka sieva ar bērnu aizgājusi no manis.
2.Pūlēties (piemēram, ko veikt).
Piemēri..Edvards saslima, ar smagiem darbiem lauzīdamies..
3.Lauzīt4.
Piemēri«ES tik saku, nav prātīgi ievest svešus strādniekus,» runāja Gaigals. «Kas zina, kas viņi par cilvēkiem? ..Un ko es viņu dēļ svešā mēlē iešu lauzīties.»
Avoti: 4. sējums