Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
laužņi
laužņi -u, v.; tikai dsk.
Iemauktu sastāvdaļa – darba dzīvniekam mutē liekamā dzelzs, kas parasti sastāv no diviem ar locītavu savienotiem posmiem.
PiemēriZirgi nemierīgi, laikam grib dzert. Baltābolis dīdās, šņākuļo, grūti novaldīt, jo laužņu mutē nav.
  • Zirgi nemierīgi, laikam grib dzert. Baltābolis dīdās, šņākuļo, grūti novaldīt, jo laužņu mutē nav.
  • ..Soto tik strauji apturēja zirgu, ka tas.. saslējās uz pakaļkājām un pat uzšķieda putas no laužņiem uz valdnieka apģērba.
  • pārn. ..smalkāko aprindu uzvedības laužņi nebij bez laika sakropļojuši [jauniešu] izziņas kāri un apmākuši trauksmaino straujumu.
Avoti: 4. sējums