Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
lavīna
lavīna -as, s.
1.Sniega masu nobrukums (kalnos), kas, virzoties pa kalnu nogāzēm, palielinās apjomā.
PiemēriCik daudz posta kalnu ieleju iedzīvotājiem nodara.. sniega nobrukumi! Gāžoties vai.. slīdot lejup, lavīnas aizber ceļus.. un reizumis aprok pat veselus ciemus..
  • Cik daudz posta kalnu ieleju iedzīvotājiem nodara.. sniega nobrukumi! Gāžoties vai.. slīdot lejup, lavīnas aizber ceļus.. un reizumis aprok pat veselus ciemus..
  • Lai sniega lavīnas [Kaukāzā] nesagrautu ceļu, virs tā uzceltas slēgtas, betonētas nojumes.
  • sal. Dokumentu daudzums [iestādē] aug kā lavīna, un tas izraisa problēmu - kur uzglabāt dokumentus?
1.1.pārn. Liels (akmeņu, arī klints gabalu) kopums, kas, virzoties pa kalnu nogāzēm, palielinās apjomā.
PiemēriRedzējām arī vairākus kalnu nobrukumus - lavīnas, kas vēl pirms dažām nedēļām gāzušās no kalniem.
  • Redzējām arī vairākus kalnu nobrukumus - lavīnas, kas vēl pirms dažām nedēļām gāzušās no kalniem.
  • Akmens sakustējās, tad pavēlās uz sāniem un sāka ripot. Tas rāva aiz sevis ielejā tūkstošiem klintsgabalu un akmeņu. Pēc dažiem mirkļiem no kalna vēlās vesela akmens lavīna.
2.Liels (kā) kopums, masa, kas strauji virzās, pārvietojas.
PiemēriSāk darboties [automobiļa] pašizgāzēja mehānisms, kravas kaste paceļas, un akmeņu lavīna gāžas caurumā.
  • Sāk darboties [automobiļa] pašizgāzēja mehānisms, kravas kaste paceļas, un akmeņu lavīna gāžas caurumā.
  • ..baterijai gāzās virsū ienaidnieka tanku un lidmašīnu lavīna..
  • Un tad sāka gāzt [lietus]. Pēkšņi visapkārt iešalcās balta ūdens lavīna, kas brāzās zemē..
Avoti: 4. sējums