leģendārs
leģendārs -ais; s. -a, -ā
leģendāri apst.
1.Saistīts ar leģendu (1), tai raksturīgs.
PiemēriBalāde veidojas kā leģendārs stāstījums par tautas senatni, par tās varoņiem.
1.1.Tāds, par ko stāstīts leģendās (1). Tāds, kas sastopams galvenokārt leģendās (1).
PiemēriRobiņš Huds un Turaidas Roze gan bija leģendāras personas, taču atstājušas paliekamas pēdas vēstures annālēs, folklorā un literatūrā.
2.Ļoti slavens, izcils (piemēram, par cilvēkiem, īpašībām, notikumiem).
PiemēriLeģendārs karavadonis.
Stabili vārdu savienojumiLeģendāra slava.
2.1.Bieži minēts, daudzināts. Plaši pazīstams.
PiemēriApmēram šajā apvidū.. ceļā no Amerikas uz Eiropu ar aisbergu sadūrās leģendārais pasažieru tvaikonis «Titaniks».
2.2.Tāds, par ko stāsta izdomātus, nepatiesus stāstus. Izdomāts, īstenībā neesošs.
Piemēri..atjaunojusies dīvainā interese par leģendāro pirmatnējo atlētu [Tarzānu], kas džungļos skraidīja pa kokiem, ķerdamies aiz liānām.., draudzējās ar mērkaķiem un ziloņiem.
Avoti: 4. sējums