leģitimācija
leģitimācija -as, s.
1.jur. Atzīšana par likumīgu. Oficiāla (piemēram, kādu tiesību) apstiprināšana.
PiemēriMantojuma tiesību leģitimācija.
1.1.Dokuments, kas apliecina oficiālu (piemēram, kādu tiesību) apstiprināšanu.
1.2.Laulībā dzimuša bērna tiesību piešķiršana ārlaulības bērnam (dažās valstīs).
PiemēriSekojot romiešu tiesībām, Baltijas civillikumi paredzēja leģitimācijas institūtu.., kas deva juridisku iespēju tēvam pārvērst sava ārlaulības bērna nelikumīgo stāvokli par likumīgu.
2.Personības apliecība valstīs, kurās nav pasu sistēmas.
Avoti: 4. sējums