Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
legāls
legāls -ais; s. -a, -ā
legāli apst.
1.Tāds, kas ir saskaņā ar likumu un atļauts ar oficiālu rīkojumu. Tāds, kas nav oficiāli aizliegts.
PiemēriLegāls izdevums.
  • Legāls izdevums.
  • Legāls revolucionārās cīņas līdzeklis.
  • Legāls partijas kongress.
  • Legāla darbība.
  • Ir labi, ka Latvijas strādniecība, nostiprinot plašu nelegālās organizācijas tīklu, izvērtuši masu apziņas izkopšanas darbu arī legālajās biedrībās.
  • Latviešu sociāldemokrātu legālie laikraksti [1906. gadā] bija nesaudzīgi cīnītāji pret buržuāziju..
  • Nevarēdami legāli pulcēties, komjaunieši [1919. gadā] kopoja savus spēkus pagrīdes organizācijās.
1.1.Atbilstošs likumiem, arī oficiāls.
PiemēriKamēr majors pēta viņa pasi, Čapstiņš stāv mierīgi. Pase kārtībā, arī pierakstīts ir un darba vietas zīmogs iekšā.. Tā ka lieta legāla.
  • Kamēr majors pēta viņa pasi, Čapstiņš stāv mierīgi. Pase kārtībā, arī pierakstīts ir un darba vietas zīmogs iekšā.. Tā ka lieta legāla.
  • Leinasars vēlējās zināt, vai patiešām Vilde nevar atcerēties nevienu no vecajiem vācu laika darbiniekiem, kas pašreiz legāli vai nelegāli dzīvotu Rīgā.
Avoti: 4. sējums