Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
leibgvarde
leibgvarde -es, dsk. ģen. -žu, s.; neakt.
Karaspēka daļa, kuras pienākumos ietilpst valdošā monarha un viņa rezidences apsargāšana. Privileģētu karaspēka daļu kopums (dažās monarhistiskās valstīs).
PiemēriKaraļa pils. Tās priekšā tūristiem par prieku soļo eksotiski tērpti leibgvardes karavīri.
Avoti: 4. sējums