leimanis
leimanis -ņa, v.; vēst.
Viduslaikos (piemēram, Livonijā) — ordeņa vasalis, kuram izlēņots neliels zemes gabals bez dzimtcilvēkiem.
PiemēriLeimaņi atšķīrās no lielajiem vasaļiem ar to, ka viņiem nepiederēja dzimtcilvēki. Viņi zemi apstrādāja paši kopā ar Skalpiem. Leimaņi deva zināmas nodevas graudā vai naudā un pildīja karadienestu palīgkaraspēkā.
Avoti: 4. sējums