lejupceļš
lejupceļš -a, v.
1.Ceļš, kas ved uz zemāku (reljefa) vietu.
PiemēriNo Krusta kalna [Kaukāzā] ceļš strauji līkumo lejup.. Tik līkumots, tik straujiem pagriezieniem bagāts ir šis lejupceļš, ka tas iesaukts «Apkamp un turi mani!».
1.1.parasti vsk. Virzīšanās lejup.
PiemēriSākt lejupceļu.
2.parasti vsk. Pakāpeniska (kā, parasti sasniegumu, attīstības) līmeņa pazemināšanās, (kā) vērtības zušana. Lejupeja, lejupslīde2.
PiemēriViņas [romāna tēla] dzīve ir sasniegusi savu sāpīgo kulmināciju, savu cerību un iespēju virsotni, un tagad Agnesi gaida laikam tikai lejupceļš, tikai padošanās un samierināšanās.
Avoti: 4. sējums