lejupceļš
lejupceļš -a, v.
1.Ceļš, kas ved uz zemāku (reljefa) vietu.
PiemēriNo Krusta kalna [Kaukāzā] ceļš strauji līkumo lejup.. Tik līkumots, tik straujiem pagriezieniem bagāts ir šis lejupceļš, ka tas iesaukts «Apkamp un turi mani!».
- No Krusta kalna [Kaukāzā] ceļš strauji līkumo lejup.. Tik līkumots, tik straujiem pagriezieniem bagāts ir šis lejupceļš, ka tas iesaukts «Apkamp un turi mani!».
1.1.parasti vsk. Virzīšanās lejup.
PiemēriSākt lejupceļu.
- Sākt lejupceļu.
2.parasti vsk. Pakāpeniska (kā, parasti sasniegumu, attīstības) līmeņa pazemināšanās, (kā) vērtības zušana. Lejupeja, lejupslīde2.
PiemēriViņas [romāna tēla] dzīve ir sasniegusi savu sāpīgo kulmināciju, savu cerību un iespēju virsotni, un tagad Agnesi gaida laikam tikai lejupceļš, tikai padošanās un samierināšanās.
- Viņas [romāna tēla] dzīve ir sasniegusi savu sāpīgo kulmināciju, savu cerību un iespēju virsotni, un tagad Agnesi gaida laikam tikai lejupceļš, tikai padošanās un samierināšanās.
Avoti: 4. sējums