Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
leņķis
leņķis -ķa, v.
1.mat. Plaknes daļa, ko ierobežo divi stari, kuri iziet no viena un tā paša punkta. Plakans leņķis. Patvaļīgs stara pagrieziens ap punktu (trigonometrijā).
PiemēriSkatoties caur vienkāršu lupu, mēs palielinām attēlu, tas ir, palielinām redzes leņķi.
Stabili vārdu savienojumiĀrējais leņķis. Centra leņķis. Iekšējais leņķis.
2.mat. Telpas daļa, ko ierobežo koniska virsma. Telpisks leņķis.
3.Forma (piemēram, ķermeņa daļai, priekšmetam), kas atgādina šauru, taisnu vai platu leņķi.
PiemēriViņš saliec elkoni augstu paceltā, asā leņķī un ieskatās pulkstenī.
Avoti: 4. sējums