liekuļot
liekuļot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
1.Izturēties, rīkoties, runāt neatbilstoši saviem uzskatiem, jūtām (parasti savtīgos nolūkos).
PiemēriBet, tā kā viņi joprojām dzīvoja aizspriedumos sasmakušās sabiedrības vidū, tiem vajadzēja mazliet liekuļot, slēpt savas gaitas un domu gājienu.
1.1.trans. Izrādīt (ko) neatbilstoši saviem uzskatiem, jūtām (parasti savtīgos nolūkos).
Piemēri..viņš paslēpās zem maskas: Aijas tuvumā parasti liekuļoja bravūru, bija skaļš un dzēlīgs.
Avoti: 4. sējums