Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
lielībnieks
lielībnieks -a, v.
lielībniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
Cilvēks, kas lielās vai mēdz lielīties.
Piemēri..bez meliem neiztika neviens no tiem pazīstamajiem stāstītājiem un lielībniekiem, bet Upīšu Mārtiņš atšķīrās no viņiem visiem.
Avoti: 4. sējums