lielībnieks
lielībnieks -a, v.
lielībniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
Cilvēks, kas lielās vai mēdz lielīties.
Piemēri..bez meliem neiztika neviens no tiem pazīstamajiem stāstītājiem un lielībniekiem, bet Upīšu Mārtiņš atšķīrās no viņiem visiem.
- ..bez meliem neiztika neviens no tiem pazīstamajiem stāstītājiem un lielībniekiem, bet Upīšu Mārtiņš atšķīrās no viņiem visiem.
- Arī viņi uzskatīja Nātiņu par lielībnieku, kas gribēja vairāk darīt, nekā pats saprata.
- ..Leons, būdams raksturā lielībnieks, allaž juta vēlēšanos likt kādam sevi apbrīnot.
Avoti: 4. sējums