lielīties
lielīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
Justies ievērojami pārākam par citiem (ar ko) un paust to. Pārmērīgi lepoties (ar ko).
PiemēriLielīties ar savu spēku.
- Lielīties ar savu spēku.
- Lielīties ar bagātību.
- Rīteru Alfrēds bij lielījies, ka ticis fabrikā par lielu meistaru un pelnīšot trīs rubļi dienā.
- Vīri tūlīt sāka runāt par zveju, lielīties ar savu jaunībās gadu varoņdarbiem un pārmest cits citam vecas ķildas.
- «Ar darbu mani neiebiedē. Manus kaulus darbs nesalauzīs,» lielījās Līze.
Stabili vārdu savienojumiLielās kā gailis.
- Lielās kā gailis idioma — sar. Saka par lielīgu cilvēku.
Avoti: 4. sējums