lienēt
lienēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.; novec.
1.Ņemt aizņēmumu.
PiemēriMellausis atkal dzēra un dzēra. Jau tiktāl nodzēries, ka gāja lienēt naudu pie manas mātes..
2.Dot aizdevumu.
Piemēri..Puļķis, šis skopu lis, bija lienējis naudu. Nekad nebija dzirdēts, ka viņš to darītu, lai arī cilvēks viņa priekšā trūkumā un nelaimē nobeigtos.
Avoti: 4. sējums