lietišķs
lietišķs -ais; s. -a, -ā
lietišķi apst.
1.Tāds (cilvēks), kura izturēšanās, rīcība, runa ir mērķtiecīga, koncentrēta, arī praktiski lietderīga.
PiemēriLietišķs darbinieks.
- Lietišķs darbinieks.
- Lietišķs apmeklētājs.
- Es sevi arvien biju turējis par fantāzijas spējās ierobežotu, caur un cauri lietišķu cilvēku.
- Ilma viņu sagaidīja bez īpašas sajūsmas, atturīga un lietišķa.
- Bez Tīrlauka apakšējā istabā vēl atradās kāds nepazīstams cilvēks.. vienos gados ar Tīlauku, tikai lietišķāks un nosvērtāks.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriLietišķs stāstījums.
- Lietišķs stāstījums.
- «Divdesmitais kilometrs ...» lietišķā balsī paziņoja šoferis.
- Viņu runas bija lietišķas un emocionālas, bez liekvārdības, tajās bija prieks par sasniegto..
2.Tāds, kas attiecas uz ko praktiski lietojamu. Tāds, kas ir saistīts ar lietām (1).
PiemēriLietišķie sporta veidi.
- Lietišķie sporta veidi.
- ..tehniskos paņēmienus [lauksaimnieciskajai ražošanai] sniedz lietišķās zināt nes: augkopība, augsnes zinība..
- Patiesībā tikai saistība ar interjeru.. lietišķās mākslas priekšmets - gobelēns, keramika.. - īsti var sākt dzīvot un likt dzīvot arī šim interjeram.
Stabili vārdu savienojumiLietišķā grafika. Lietišķā māksla.
- Lietišķā grafika — Grafikas veids - praktiski izmantojamu darbu (piemēram, pastmarku, etiķešu, vērtspapīru) gatavošana.
- Lietišķā māksla — Mākslas veids, kas aptver lietišķi dekoratīvas nozīmes darbus.
Avoti: 4. sējums