lievenis
lievenis -ņa, v.
Segta vaļēja vai slēgta piebūve (pie celtnes ieejas).
PiemēriStiklots lievenis.
- Stiklots lievenis.
- Klēts lievenis.
- Lieveņa kāpnes.
- Lievenis latviešu zemnieku ēku arhitektūrā plašāk ieviesās tikai 19. gadsimta otrajā pusē. Sastopami trīs lieveņu pamattipi: vaļējais ar vienslīpes jumtu, vaļējais ar divslīpju jumtu un slēgtais ar vienslīpes un divslīpju jumtu.
- Senlaicīgākais lievenis ir jumta pārkare, kas balstās uz ēkas gala vai sānu sienu augšējo vainagu baļķu pagarinātiem galiem..
Avoti: 4. sējums