Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
likumdevējs
likumdevējs -a, v.
likumdevēja -as, s.
1.Tas (tāds), kas izdod likumu (piemēram, par valsts varas orgāniem, iestādēm, arī atsevišķiem cilvēkiem).
PiemēriLikumdevējs orgāns.
  • Likumdevējs orgāns.
  • Kopā ar Spartas likumdevēju Likurgu viņi vienojās par svētā pamiera noteikumiem: olimpisko sacensību laikā jāpārtrauc jebkāda karadarbība..
2.Tas (tāds), kas nosaka tendences (piemēram, uzvedības normās, modē).
PiemēriJau sen Parīzi uzskata par vienu no pasaules modes likumdevējām.
  • Jau sen Parīzi uzskata par vienu no pasaules modes likumdevējām.
  • Vissavienības modes «likumdevēji» ir komisija 94 cilvēku sastāvā.
Avoti: 4. sējums