literatūra
literatūra -as, s.; parasti vsk.
1.Sabiedriski nozīmīgu rakstītu, parasti iespiestu, publicētu, darbu kopums.
PiemēriZinātniskā literatūra.
- Zinātniskā literatūra.
- Speciālā literatūra.
- Medicīnas literatūra.
- Nelegālā literatūra.
- Literatūra.. šā vārda plašākajā nozīmē ir viss uzrakstītais, viss sabiedriski nozīmīgais rakstu materiāls.
- Viens no spilgtākiem [tokātu] paraugiem pasaules mūzikas literatūrā ir J. S. Baha slavenā ērģeļu tokāta un fūga re minorā.
- Parasti literatūrā norādīts, ka antena jāsalāgo ar cilpu, kas pagatavota no tā paša kabeļa, ko izmanto antenas savienošanai ar televizoru.
2.Daiļliteratūra, arī folklora.
PiemēriLiteratūras tautiskums.
- Literatūras tautiskums.
- Literatūras virzieni.
- Vārdu «literatūra» parasti lieto šaurākā, specifiskā nozīmē, ar to apzīmējot tikai daiļliteratūru - vienu no mākslas nozarēm, kurā tēla izveides galvenais līdzeklis ir vārds, valoda.
- Harmoniskas, vispusīgi attīstītas personības audzināšanas uzdevumi nav veicami bez.. tuvināšanās ar literatūras un mākslas pasauli.
- To, ka jaunais dzejnieks ienāca literatūrā tik strauji, nevar izskaidrot ar talantu vien.
Stabili vārdu savienojumiLiteratūras kritika. Literatūras kritiķis.
- Literatūras kritika — Literatūras zinātnes nozare, kas nodarbojas ar sava laika daiļdarbu analīzi, vērtēšanu. Literatūrkritika.
- Literatūras kritiķis — Literatūrkritikas speciālists. Literatūrkritiķis.
- Literatūras teorētiķis — Literatūrteorijas speciālists. Literatūrteorētiķis.
- Literatūras teorija — Literatūras zinātnes nozare, kas pētī daiļliteratūras būtību, nozīmi, attīstību un daiļdarbu izveides likumības. Literatūrteorija.
- Literatūras vēsture — Literatūras zinātnes nozare, kas pētī daiļliteratūru tās attīstībā, sākot no tautas mutvārdu daiļrades līdz mūsu dienām. Literatūrvēsture.
- Literatūras vēsturnieks — Literatūrvēstures speciālists. Literatūrvēsturnieks.
- Literatūras zinātne — Zinātnes nozare, kas pētī daiļliteratūru. Literatūrzinātne.
- Literatūras zinātnieks — Literatūrzinātnes speciālists. Literatūrzinātnieks.
- Nodarboties ar literatūru — Sacerēt daiļdarbus.
2.1.Attiecīgais mācību priekšmets.
PiemēriTanī laikā mācīju latviešu valodu un literatūru Salakas vidusskolā.
- Tanī laikā mācīju latviešu valodu un literatūru Salakas vidusskolā.
2.2.Daiļdarbu kopums ar raksturīgām iezīmēm (piemēram, kādā laikmetā, virzienā, žanrā).
PiemēriPadomju literatūra.
- Padomju literatūra.
- Pirmspadomju literatūra.
- Jaunākā literatūra.
- Reālisma literatūra.
- Romantisma literatūra.
- Bērnu literatūra.
- Jaunatnes literatūra.
- Vēstītāja literatūra.
- Piedzīvojumu literatūra.
Stabili vārdu savienojumiBulvāra literatūra. Didaktiskā literatūra.
- Bulvāra literatūra — Banāla, lētai gaumei atbilstoša literatūra.
- Didaktiskā literatūra — Pamācoša literatūra, kas izmanto daiļdarba formu, lai paustu zinātnes, ētikas u. tml. atziņas un idejas.
- Lubu (arī sēnalu) literatūra — Mākslinieciski nevērtīga, laika kavēklim domāta literatūra.
Avoti: 4. sējums