lobīt
lobīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Atbrīvot, ņemt ārā (augli, kodolu) no apvalka.
PiemēriLobīt zirņus.
1.1.pārn. Dalīt nost, ņemt ārā (ko pielipušu, pieķērušos).
PiemēriVimba lobīja no bārdas laukā ledus gabaliņus..
1.2.Ņemt nost, plēst (augļa, kodola apvalku).
PiemēriLobīt pākstis.
1.3.Ņemt nost, plēst (kā virskārtu, apvalku).
PiemēriLabu laiku [pie galda] rīkojāmies klusēdami: lobījām cieti novārītās olas un strēbām pienu.
1.4.Plēst, dalīt nost (ādas virskārtu).
Piemēri..no šī smaida vīru savilktās dūres atlaidās, un tādās reizēs viņi nezināja nekā cita kā apjukumā no cietajām plaukstām lobīt sarepējušo ādu.
1.5.Dalīt nost, plēst (koka mizu no stumbra).
Piemēri..[puikas] strādāja klusēdami, lobīja no stumbriem sveķainākās mizas un meta tās spainī.
2.Griezt plānu (kokmateriāla) kārtu (piemēram, lai iegūtu finiera plāksnes).
PiemēriNo gluda [bērza] resgaļa varēs lobīt saplākšņu loksnes.
3.lauks. Dalīt, ņemt nost (augsnes) virskārtu.
PiemēriRugaine lobāma ar daudzlemešu arklu.
3.1.Apstrādāt (piemēram, tīrumu), apvēršot augsnes virskārtu.
Piemēri..dienu un nakti traktors loba tukšos laukus, un spīdīgie lemeši griež rudens arumus.
Avoti: 4. sējums