lodziņš
lodziņš -a, v.
1.Dem. → logs.
2.Neliela atvere sienā (parasti starp divām telpām vai telpas daļām), ko var arī aizdarīt.
PiemēriIekšā [kinoteātrī] pa četriem maziem kases lodziņiem raudzījās četri pāri dzīvu acu.
3.Neliela atvere (piemēram, iekārtas, ierīces korpusā), kas segta ar caurredzamu plāksni.
PiemēriGāzes cepeškrāsns lodziņš.
Stabili vārdu savienojumiVēdināmais lodziņš.
Avoti: 4. sējums