lokans
lokans -ais; s. -a, -ā
lokani apst.
1.Tāds, kas viegli liecas, bet nelūst.
PiemēriLokana kārklu klūga.
2.Tāds, kam ir veiklas, elastīgas kustības (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
Piemēri..sīkais lokanais Arturs.. izskatījās gluži kā puika.
Stabili vārdu savienojumiLokana (retāk lunkana) mēle. Lokana mugura.
2.1.Par dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām.
PiemēriViegli kā lokanas meža kaķes viņas [meitenes] steidzās mājup..
2.2.Veikls, elastīgs (par kustībām).
PiemēriĒrzelis rikšoja.., priekškājas lokani vai līdz pašam purnam augšā izmezdams.
2.3.pārn. Tāds, kas viegli maina savu augstumu, spēku, tembru (par balsi).
Piemēri..abas [aktrises] no dabas apveltītas ar lokanu balsi un dzejas izjūtu..
2.4.pārn. Tāds, kas viegli pielāgojas (piemēram, apstākļiem).
PiemēriPadomju aparātam jābūt lokanam, saliedētam, spējīgam precīzi un ātri realizēt partijas un valdības direktīvas.
2.5.pārn. Izteiksmīgs, niansēts (piemēram, par valodu).
PiemēriMēs priecājamies.. par to, ka viņa [rakstnieka] frāze kļuvusi lokanāka, koncentrētāka, domām bagātāka..
Avoti: 4. sējums