Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
lops
lops -a, v.
1.Lauksaimniecības dzīvnieks.
PiemēriUz ceļa salasījās liels bars lopu. Govis īdēdamas apostīja cita citu. Aitas blēdamas skraidīja pa grāvmalām..
  • Uz ceļa salasījās liels bars lopu. Govis īdēdamas apostīja cita citu. Aitas blēdamas skraidīja pa grāvmalām..
  • Lopus līdz četriem noturēja kūtī un tad nodzina tepat lejā Spilvas ganībās..
  • Tā kā mūsu kolhozā lopi tiek pareizi kopti un labi baroti, tad saimniecībā nav atšķirības starp izslaukumiem ziemā un vasarā.
  • sal. «Labvakar!» Ziemelis smaida..: «Vai tev nav ūdens? Esmu noputējis kā lops..»
  • «Esmu dzirdējis, ka tavas skolas skolmeistars.. protot saimniecēm un muižas lopu meitām sastīpot labas ķērnes..»
Stabili vārdu savienojumiLopu kautuve. Lopu meita. Lopu muiža.
1.1.dsk. ģen.: lopu, adj. nozīmē Lopbarības.
PiemēriTurnepši jeb lopu rāceņi.. ir divgadīgs augs ar sulīgi uzbriedušu sakni.
  • Turnepši jeb lopu rāceņi.. ir divgadīgs augs ar sulīgi uzbriedušu sakni.
1.2.pārn.; vienk. Nekrietns, nelietīgs, arī neuzvedīgs cilvēks. Netīrs, nevīžīgs cilvēks.
Piemēri«Nu, vai jūs esat kaut kur otru tādu lopu vēl redzējis kā šo, vai ne? Visu, ko tikai var nočiept, viņš nodzer!»
  • «Nu, vai jūs esat kaut kur otru tādu lopu vēl redzējis kā šo, vai ne? Visu, ko tikai var nočiept, viņš nodzer!»
  • «Un tu, vecais lops, tagad ievēro: ..ne vēlāk kā nākošo nakti kandžai jābūt klāt. Saprati?»
Avoti: 4. sējums