loze
loze -es, dsk. ģen. -žu, s.
1.Zīme (piemēram, zīmīte ar numuru, priekšmets), ar ko lozējot noskaidro (kā) saņēmēju, veicēju u. tml.
PiemēriViņš satina lozes, ielika tās cepurē un piegāja pie Daldas. Vecais attina savu zīmīti: tā bij tukša.
- Viņš satina lozes, ielika tās cepurē un piegāja pie Daldas. Vecais attina savu zīmīti: tā bij tukša.
- «Kam šodien kārta, lai izšķir loze.» Viņš sameklēja sausu žagaru, nolauza četrus dažāda lieluma gabalus un paslēpa saujā. «Kas izvilks garāko gabalu, tam šodien kārta.»
- ..Grieze [pagasta vecākais] paskaidroja: «Mums ir sagatavotas piecdesmit astoņas ārēji vienādas lozes. Četrdesmit piecām no tām ir uzrakstīti numuri, kas nozīmē zemes gabalu. Kas tādu izvelk, tam būs kritis uzrakstītais.»
Stabili vārdu savienojumiVilkt lozi.
- Vilkt lozi — Izvēlēties un ņemt lozi.
1.1.vēst. Zīmīte ar kārtas numuru karadienestā iesaucamo noteikšanai lozējot (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā).
PiemēriBija pienācis ložu laiks. Ierados atpakaļ pagastā, lai.. brauktu uz apriņķa pilsētu pie kara komisijas.
- Bija pienācis ložu laiks. Ierados atpakaļ pagastā, lai.. brauktu uz apriņķa pilsētu pie kara komisijas.
Stabili vārdu savienojumiLožu gadi. Ložu laiks.
- Ložu gadi — Vecums, kādā iesauca karadienestā.
- Ložu laiks — Rudens periods, kad notika iesaukšana karadienestā.
2.sar. Loterijas biļete.
Piemēri..viņš cerēja uz brīnumu, uz laimi un katrā Sarkanā Krusta naudas loterijā pirka vairākas lozes, būdams pārliecināts, ka agri vai vēlu pats liktenis apžēlosies par viņu un uzdāvinās vienu no lielajiem laimestiem.
- ..viņš cerēja uz brīnumu, uz laimi un katrā Sarkanā Krusta naudas loterijā pirka vairākas lozes, būdams pārliecināts, ka agri vai vēlu pats liktenis apžēlosies par viņu un uzdāvinās vienu no lielajiem laimestiem.
Stabili vārdu savienojumiPilna loze. Tukša loze.
- Pilna loze — Laimējusi loterijas biļete.
- Tukša loze — Loterijas biļete, kas nav laimējusi.
Avoti: 4. sējums