loze
loze -es, dsk. ģen. -žu, s.
1.Zīme (piemēram, zīmīte ar numuru, priekšmets), ar ko lozējot noskaidro (kā) saņēmēju, veicēju u. tml.
PiemēriViņš satina lozes, ielika tās cepurē un piegāja pie Daldas. Vecais attina savu zīmīti: tā bij tukša.
Stabili vārdu savienojumiVilkt lozi.
1.1.vēst. Zīmīte ar kārtas numuru karadienestā iesaucamo noteikšanai lozējot (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā).
PiemēriBija pienācis ložu laiks. Ierados atpakaļ pagastā, lai.. brauktu uz apriņķa pilsētu pie kara komisijas.
Stabili vārdu savienojumiLožu gadi. Ložu laiks.
2.sar. Loterijas biļete.
Piemēri..viņš cerēja uz brīnumu, uz laimi un katrā Sarkanā Krusta naudas loterijā pirka vairākas lozes, būdams pārliecināts, ka agri vai vēlu pats liktenis apžēlosies par viņu un uzdāvinās vienu no lielajiem laimestiem.
Stabili vārdu savienojumiPilna loze. Tukša loze.
Avoti: 4. sējums