lozungs
lozungs -a, v.
1.Uzsaukums, aicinājums. Uzsaukuma, aicinājuma formā izteikta ideja, doma.
PiemēriAr savu darbu stiprināt Sarkano Armiju - tāds bija pirmo kara dienu lozungs.
- Ar savu darbu stiprināt Sarkano Armiju - tāds bija pirmo kara dienu lozungs.
- Padomju mākslā mūžam aktuāls ļeņiniskais lozungs «Māksla pieder tautai».
- «Nečinkstēt un nenolaist rokas pirmo grūtību priekšā!» - tāds ir.. [skolotāja] dzīves lozungs..
2.Īpaši veidots plakāts ar uzrakstītu uzsaukumu, aicinājumu. Šāda plakāta teksts.
Piemēri..skolas telpas.. ļoti pārvērtušās: otrā un trešā stāva gaiteņu sienas noklātas ar lozungiem un tabulām, elektrokartēm un vitrīnām.
- ..skolas telpas.. ļoti pārvērtušās: otrā un trešā stāva gaiteņu sienas noklātas ar lozungiem un tabulām, elektrokartēm un vitrīnām.
- Lai lozunga burti kļūtu vēl saskatāmāki un precīzāki, viņš atgriezās pie pirmajiem un iezīmēja ciešākas kontūras.
- Simtiem iluminācijas spuldzīšu izgaismo lozungu: «Lai dzīvo strādnieku šķiras un kolhozu zemniecības savienība!» un šīs nesatricināmās savienības emblēmu - sirpi un āmuru.
Avoti: 4. sējums