loģika
loģika -as, s.; parasti vsk.
1.Zinātne par domāšanas likumiem un formām.
PiemēriLoģikas kategorijas.
- Loģikas kategorijas.
- ..Aristoteļa atrastie elementārie domāšanas likumi kļuva par pamatu tālākiem pētījumiem jaunā zinātnes nozarē, kuru nosauca par loģiku.
- Vēsturiski vispirms attīstījās vienkāršākā loģikas nozare - formālā loģika.. Vēlāk loģikas pētījumi ievērojami padziļinājās, parādījās dialektiskā loģika.
- Viens no pamatuzdevumiem loģikas algebrā ir noskaidrot, vai divas dotās izteiksmes ir vienādas.. Šo uzdevumu atrisina, pārveidojot abas izteiksmes zināmās viennozīmīgās kanoniskās formās un pēc tam salīdzinot ŠĪS formas.
Stabili vārdu savienojumiDialektiskā loģika. Formālā loģika.
- Dialektiskā loģika — Loģikas nozare, kas attīstībā, formas un satura pretrunās un vienībā pētī domāšanu, kura spēj izziņā atspoguļot dabas un sabiedrības dialektiku.
- Formālā loģika — Loģikas nozare, kas pētī vienkāršākos pareizas domāšanas likumus un formas.
- Kombinatoriskā loģika — Matemātiskās loģikas virziens, kas analizē tādus jēdzienus, kurus klasiskās matemātiskās loģikas ietvaros pieņem bez tālākiem pētījumiem.
- Loģikas algebra — Matemātiskās loģikas nozare, kas izmanto algebras metodes.
- Matemātiskā loģika — Loģikas nozare, kas izmanto matemātikas formālās metodes.
2.Saprātīgums, pareizība. (iekšēja) likumība, jēga.
Piemēri..personiskā uztvere un intuīcija var arī pievilt. Vienīgi aprēķinu neapgāžamā loģika nodrošina absolūtu precizitāti.
- ..personiskā uztvere un intuīcija var arī pievilt. Vienīgi aprēķinu neapgāžamā loģika nodrošina absolūtu precizitāti.
- Personu izturēšanos [daiļdarbā] nosaka raksturu īpatnības, raksturu iekšējā loģika, attieksmes pret citām personām un situācija, kurā tās atrodas.
- ..viņš pacēla pretī necaursitamu vienkāršas loģikas vairogu: «Es nevaru būt vienlaikus jūrā un uz zemes, lai kā to vēlētos.»
- ..darba biedri un paši apsūdzētie apbrīno viņa [prokurora] dzelžaino loģiku un dedzību padomju likumības aizstāvēšanā.
Stabili vārdu savienojumiDzelzs (arī dzelžaina) loģika.
- Dzelzs (arī dzelžaina) loģika — Pārliecinoši spriedumi, pierādījumi.
Avoti: 4. sējums