lumpačot
lumpačot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.; sar.
Smagiem, neveikliem soļiem, arī neveiklā gaitā iet.
PiemēriŠurp [uz rīta rosmi] lumpačo miedzīgākie un tūļīgākie, ar plaukstu acis berzēdami.
- Šurp [uz rīta rosmi] lumpačo miedzīgākie un tūļīgākie, ar plaukstu acis berzēdami.
- Ķepām stiegot vēl nenomīņātajā sniegā, kucēni lempīgi un jūsmīgi lumpačoja pa ietvi...
Avoti: 4. sējums