lāktīt
lāktīt parasti 3. pers., -ī, pag. -īja; intrans.; apv.
Degt, spīdēt, liesmot. Degt nevienmērīgi.
Piemēri..caur ziliem dūmiem ilgi lāktīja un blāzmoja skala uguns.
- ..caur ziliem dūmiem ilgi lāktīja un blāzmoja skala uguns.
- Kāzu mājā visu nakti lāktīja uguns.
- Skals sāka lāktīt un taisījās dzist.
Avoti: 4. sējums