lērums
lērums -a, v.; sar.
1.Liels (kā) daudzums (parasti nesakārtots). Liels (kā) kopums.
PiemēriPēc tīklu izvilkšanas.. uz klāja palika lērums pabiru.
- Pēc tīklu izvilkšanas.. uz klāja palika lērums pabiru.
- Viņai cepuru bija vesels lērums, gan ziediem rotātas, gan spalvām izspraudītas.
- ..viņš ņēmās to malkas un zaru lērumu dedzināt..
- pārn. Vesels lērums jaunu rūpju.
2.Spēcīgs troksnis.
PiemēriPuisis pieklaudzināja otrreiz, nepacietīgāk un skaļāk. No tāda lēruma vajadzēja uzmosties mironim.
- Puisis pieklaudzināja otrreiz, nepacietīgāk un skaļāk. No tāda lēruma vajadzēja uzmosties mironim.
- Kad saimniece attaisīja kūtsdurvis, sacēlās tāds lērums, ka ausis plēsa pušu.
2.1.Skandāls.
Piemēri«..nupat iznācis īsts lērums,» Rendenieks sāka stāstīt. «..jau trešo reizi apzagta pienotava.»
- «..nupat iznācis īsts lērums,» Rendenieks sāka stāstīt. «..jau trešo reizi apzagta pienotava.»
Avoti: 4. sējums