Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
līdzrunāt
līdzrunāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; intrans.
Līdztiesīgi runāt (piemēram, kādā jautājumā).
PiemēriZemniekiem nebija nekādu iespēju piedalīties un līdzrunāt savas kārtas likumu izstrādāšanā.
Avoti: 4. sējums