Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
līgot1
līgot -oju, -o, -o, pag. -oju
1.intrans. Šūpojoties virzīties, pārvietoties. Līgoties (1).
PiemēriPāri plašajam pagalmam pelēkā puskažociņā un koka tupelēs līgo uz istabu sieviete ar spaiņiem rokā.
1.1.Viegli viļņojoties, plūst (par ūdeņiem).
PiemēriUpe līgo uz jūru.
2.parasti 3. pers.; intrans. Viegli šūpoties (piemēram, par priekšmetiem). Tikt šūpotam. Līgoties (2).
PiemēriKoki līgo veļā.
2.1.Vienmērīgi viļņoties.
PiemēriEs redzēju no tālienes Ezeriņu līgojot..
2.2.Šūpoties, ieliekties (par zemes virskārtu).
Piemēri..zeme bija kā muklājs - līgot līgoja zem kājām.
3.trans. Viegli, vienmērīgi šūpot.
PiemēriLīgot bērnu šūpulī.
Avoti: 4. sējums