Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
līgoties
līgoties -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos; refl.
1.Šūpojoties virzīties, pārvietoties.
Piemēri..govis no laidara cita aiz citas vienmērīgā gaitā līgojās.. uz ganību pusi.
2.Vienmērīgi viļņoties (piemēram, par ūdenstilpi, viļņiem).
PiemēriLejā lēni līgojās jūra. Slaidie viļņi.. dziedāja rāmi šalcošu dziesmu.
2.1.Šūpoties viļņos (par kuģiem, laivām).
Piemēri..kuģi laiski līgojās rāmajos ūdeņos.
2.2.Viegli šūpoties (piemēram, vējā).
PiemēriPriedes līgojas vējā.
2.3.Stāvot, sēžot viegli šūpoties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Viegli šūpoties (par cilvēku vai dzīvnieku ķermeni, tā daļām).
PiemēriViņš tepat vēl kvernēja pie ugunskura. Acis aizvēris, viņš līgojās uz priekšu un atpakaļ.
2.4.Šūpoties, ieliekties (par zemes virskārtu).
Piemēri..nevarēja piekļūt,.. purvs līgojās kā plosts ūdenī.
Stabili vārdu savienojumiZeme līgojas zem kājām.
2.5.Viegli svārstīties, šūpoties (kādu spēku iedarbībā).
PiemēriNams līgojas apšaudes laikā.
Avoti: 4. sējums