līklocis

līklocis -ča, v.

1.parasti dsk. Izliekums un ieliekums.

PiemēriKrasti izliekušies slaidos līkločos un klāti ar mežiem, kuru atspulgi rāmi grimst ezera dzelmājos.

2.ģen.: līkloču, adj. nozīmē Līkločains.

PiemēriMašīna ripo pa līkloču ceļiem..

3.etn. Ornamenta motīvs tautas mākslā — regulāri viļņota vai lauzta līnija.

PiemēriLīklocis ieņem sevišķu vietu latviešu etnogrāfiskajā rakstā.

Avoti: 4. sējums