līčot
līčot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; intrans.
Veidot līkločus (parasti par ceļu, upi).
PiemēriGar kalnāja sienām, it kā meklēdama patvērumu no karstās saules tveices, līčoja oleandriem apaugusi un gandrīz pilnīgi izsīkusi upe.
Avoti: 4. sējums