līšus
līšus apst.
1.Lienot.
PiemēriJa cilvēks ielūzis [ledū] tālu no krasta, jātuvojas viņam līšus, līdzi velkot dēli, slēpes vai koka trepes.
2.Savienojumā ar verba «līst» formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
PiemēriTur, kur krūmi kļuva retāki un sākās lauks, viņi līda līšus.
Avoti: 4. sējums