mājoklis
mājoklis -ļa, v.
1.Dzīvošanai piemērots, īpaši iekārtots cilvēku miteklis (piemēram, māja, dzīvoklis).
PiemēriUn tā Maiga viņu ieveda savā mājoklī, priekšnamā lika novilkt mēteli un siltā, provinciāli mēbelētā istabiņā nosēdināja uz apdilušas, bet glītu segu apklātas sofas.
- Un tā Maiga viņu ieveda savā mājoklī, priekšnamā lika novilkt mēteli un siltā, provinciāli mēbelētā istabiņā nosēdināja uz apdilušas, bet glītu segu apklātas sofas.
- Kuplu mango koku ēnā atrodas salas iedzīvotāju mājokli. Tie atgādina pasaku mājiņas - uz augstiem stabiem kā lieli pīti grozi novietotas no bambusa un palmu lapām veidotas būdiņas.
- Par mājokļiem [bēgļiem] pārvērsti no riteņiem nocelti vagoni, malkas vai siena būcenīši.
- pārn. Bet krogā viņš [mākslinieks] dzirdēja zemniekus runājam par sevi: «Lūk, tur kaktā kvern tas svešzemju mālderis, kam dvēselē mājokli atradis nelabais.»
1.1.pārn. Dzīvnieku miteklis.
PiemēriMājokļus bebri ierīko virs ūdens, bet ejas atrodas zem ūdens.
- Mājokļus bebri ierīko virs ūdens, bet ejas atrodas zem ūdens.
- ..bites atrada sev mājokļus kokos, koku dobumos.
Avoti: 5. sējums