Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
māka
māka -as, s.; parasti vsk.
Praksē iegūtu paņēmienu kopums (kādas darbības, uzdevuma veikšanai). Prasme.
Piemēri«Krievi māk karot,» Salmiņš lepni noteica, it kā viņš pats būtu krievu kara mākas iemiesojums.
Avoti: 5. sējums