māksla
māksla -as, s.
1.parasti vsk.; filoz. Sabiedriskās apziņas forma, kas tēlaini atspoguļo objektīvo realitāti.
PiemēriMāksla ir specifiska sabiedriskās apziņas forma, kurā mākslinieciski tēlaina dzīves atklāsme vienojas ar radīšanu pēc tā sauktajiem skaistuma likumiem... Zinātnei un mākslai ir kvalitatīva atšķirība - gan izziņas priekšmets un gatavā darba saturs, gan izziņas veids un sociālā funkcija zinātnei un mākslai ir atšķirīgi -, bet tām daudz arī kopīga.
2.Radoša tēlaina īstenības atspoguļošana. Darbība, kam raksturīga estētiski izzinoša attieksme pret īstenību.
PiemēriReālistiska māksla.
Stabili vārdu savienojumiMākslas (arī literatūras) eposs.
2.1.Radošās darbības nozare, veids vai paveids, kam raksturīga estētiski izzinoša attieksme pret īstenību.
PiemēriTēlotāja māksla.
Stabili vārdu savienojumiBurvju māksla.
2.2.ģen.: mākslas, adj. nozīmē Tāds, kurā rodas estētiski elementi, estētiskas vērtības (par darbību, procesu, darbības nozari). Tāds, kam ir estētiski elementi, estētiska vērtība (piemēram, par priekšmetiem).
PiemēriMākslas aušana.
2.3.ģen.: mākslas, adj. nozīmē Tāds, kurš izgatavo priekšmetus ar estētisku vērtību, kura darbībā ir estētiski elementi (par cilvēku).
PiemēriMākslas audēja.
3.Darbu kopums, kuri ir radīti, tēlaini atspoguļojot īstenību.
PiemēriMākslas muzejs.
4.Specifisku paņēmienu, metožu kopums (praktiskās darbības nozarē).
PiemēriOratora māksla.
Stabili vārdu savienojumiKara māksla.
4.1.Līdz sevišķai veiklībai izkopta darbības prasme.
PiemēriĶirurgi [viduslaikos] nereti braukāja pa tirgiem un savu mākslu demonstrēja publikas priekšā.
Stabili vārdu savienojumiNav (nekāda, arī liela) māksla.
Avoti: 5. sējums