Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
mālains
mālains -ais; s. -a, -ā
mālaini apst.
1.Tāds, kas satur mālus.
PiemēriMālaina augsne.
  • Mālaina augsne.
  • Mālaina smilts.
  • Mālains ģipsis.
  • Mālainie minerāli.
  • Mineraloģiskā sastāva un struktūras dēļ mālainajos iežos ir saistītais ūdens un gaiss..
  • Aiz mālainā uzkalna, kas svelmes dienās izdedzis sarkans kā Rudastes pakausis, sākas meža pļavas.
  • Retumis no mālainajām straumēm vēl paslēja skaustu pret sauli kāds noklīdis ledus gabals..
1.1.Tāds, kas ir noziests, notraipīts ar māliem.
PiemēriMālaini zābaki.
  • Mālaini zābaki.
  • Mālaini lemeši.
  • Es tāpat mālainām rokām izgāju uz lieveņa..
  • ..Pēc mums skumst zemnīcu mālainie dēļi, Un šautenes pēc mums skumst.
1.2.Tāds, kas ir māla krāsā.
PiemēriEsmu sagaidījis rītus,.. kad mālaini mākoņi saguma austrumos un nelaida sauli cauri..
  • Esmu sagaidījis rītus,.. kad mālaini mākoņi saguma austrumos un nelaida sauli cauri..
  • ..[sienas segas] siltais, mālainais pamattonis.. pastiprina visa ansambļa latvisko kopnoskaņu.
Avoti: 5. sējums