mārks
mārks -a, v.
Dīķis (parasti pļavā, ganībās), kas paredzēts, piemēram, linu, kaņepāju, mērcēšanai.
PiemēriLinu mārks.
- Linu mārks.
- Izrakt mārku.
- Brīviņu priekšstrādnieks mārkā mērca linus.. Līdz pusei melnajā zampā iebridis, Mārtiņš izlīdzināja iegāzto vezumu..
- Es sviežu linu saujas mārkā pļavas malā, un Mārtiņš pieved.
- sal. Ceturto dienu jau līst... pļava kā mārks, guļ palejā zaļganbrūna..
- pārn. Un lielais dzīvības siltums plūst Pār bālajiem vaigiem uz leju, Viss asaru mārks palēnītēm žūst, Vairs grumbas nevago seju.
- «Kādā ellē tad nu atkal nozudi? Pazuda kā mārkā!»
- Dainis pa takām un lauku ceļiem pārbrauca mājās nokārsis un nosvīdis, slapjš kā mārks...
- «Ka jūtaties?» - «Slapjš kā no mārka.»
- Mazais [Andrs] atdzina lopus kā no mārka izvilkts..
Stabili vārdu savienojumiMārks, ne cilvēks pareti. Pazust kā mārkā.
- Mārks, ne cilvēks pareti idioma — Saka par dzērāju. Saka par piedzērušu cilvēku.
- Pazust kā mārkā — Pēkšņi pazust.
- Pilns (retāk pilnā) kā mārks (arī lūks, mākonis, zeķe) idioma — sar. Ļoti apreibis, piedzēries.
- Pilns kā mārks — Ļoti pilns.
- Slapjš kā mārks, arī (slapjš) kā nomārka (izvilkts) — sar. Ļoti slapjš. Izmircis.
Avoti: 5. sējums