Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
mārsils
mārsils -a, v.
Panātru (lūpziežu) dzimtas puskrūms ar guļošu stumbru, stāviem zariem, pretējām lapām un violeti sārtiem, retāk baltiem, smaržīgiem ziediem.
PiemēriLielais mārsils.
  • Lielais mārsils.
  • Mārsilu tēja.
  • Pirmās ziņas par garšvielu lietošanu atrastas seno babiloniešu ķīļu rakstos, kur minēts mārsils, safrāns, sēžams un citi garšaugi.
Avoti: 5. sējums