mēļot
mēļot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.; niev.
1.Pļāpāt. Arī tenkot.
PiemēriKrusttēvs visādi mēļoja, jo viņš mīlēja jautras valodas, iemezdams pa vidām arī man pa jautājumam.
- Krusttēvs visādi mēļoja, jo viņš mīlēja jautras valodas, iemezdams pa vidām arī man pa jautājumam.
- Kad sākās 1977. gads, zinātāji mēļoja, ka tas būšot čūskas gads, un minēja dažādas krāsas, kas šim rāpulim varētu būt patīkamas.
- ..tas bija cilvēks, kas par visu mēļoja.., taču šovakar Miķelis ne reizi nepalaida smiekliņu.
1.1.trans.
PiemēriPat vecas māmuļas un tēvi, iznākuši pagalmos, mēļoja dažādus niekus un centās pielāgoties vispārējai pavasarīgajai noskaņai..
- Pat vecas māmuļas un tēvi, iznākuši pagalmos, mēļoja dažādus niekus un centās pielāgoties vispārējai pavasarīgajai noskaņai..
Avoti: 5. sējums